LŪGŠANA AR MŪZĪKU 27.01.2026.
LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (1770. — 1827.)
🎵 Piektā simfonija Do minorā, op. 67 (ilgums: 32 min.)
DAŽĀDI SKAŅDARBI NO ŽURNĀLA "KLASIKA"
(ilgums: 27 min.)
LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (1770. — 1827.)
Ludvigs van Bēthovens bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus. Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā stila ziņā pieder Vīnes klasicismam, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas noskaņas un harmoniskā valoda. Viņa skaņdarbi ir pazīstami visā pasaulē.
Piektā simfonija Do minorā
I. Allegro Con Brio 07:35
II. Andante Con Moto 08:36
III. Allegro 04:53
IV. Allegro 10:18
Par skaņdarbu
Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija ir viens no pazīstamākiem un biežāk atskaņotajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem pasaulē. Vienmēr ir kas jauns, ko atklāt slavenākajā simfonijā. Četras notis, divi toņi – tāda ir Bēthovena formula mūzikas vēsturē populārajām sākuma notīm.
Simfonijai ir četras daļas, un tā zīmīga ar savu ievada motīvu, kas kļūst par visas simfonijas quasi vadmotīvu, kas vijas cauri visām simfonijas daļām. Šī vadmotīva dēļ simfonija arī ieguvusi nosaukumu "Likteņa simfonija". Šī iesauka cēlusies no anekdotes, ko stāstījis Bēthovena pirmais biogrāfs un sekretārs no viņa dzīves vēlākajiem gadiem Antons Šindlers: "Kad Bēthovenam jautāja, kā interpretēt slaveno četru nošu motīvu, kas atklāj Piekto simfoniju un vijas cauri visām tās daļām, viņš it kā atbildēja: So pocht das Schicksal an die Pforte (vācu valodā: "Tā liktenis klauvē pie durvīm")."
Pirmizrāde notika 1808. gadā. Šī ir viena no pirmajām simfonijām, kurā šāds princips pielietots, un viena no pirmajām simfonijām, kuras partitūrā ir arī trombonu partijas.
Piektā simfonija ar savu draudīgo, dramatisko sākumu un ekstātisko, triumfējošo finālu bieži tiek attēlota kā cilvēka uzvarošās cīņas ar nepielūdzamo likteni attēls (Bēthovena personīgā traģēdija bija pakāpenisks dzirdes zudums, kas bija progresējis apmēram 10 gadus; par ar to saistītajiem dramatiskajiem pārdzīvojumiem viņš rakstīja tā sauktajā Heiligenštates testamentā 1802. gadā). Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Bēthovens, ar ļoti retiem izņēmumiem, izvairījās no šādu lineāru programmu uzspiešanas saviem skaņdarbiem, dodot priekšroku subjektīvām interpretācijām. Tāpēc, piedēvējot saviem darbiem ārpusmūzikas nozīmes, ir nepieciešama liela piesardzība.
Vācu romantisma komponists Roberts Šūmanis par Piekto simfoniju rakstīja: "Ikreiz, kad to dzirdam, tā mūs ietekmē ar nelokāmu spēku, tāpat kā dabas parādības, kas, kad vien tās atkārtojas, vienmēr piepilda mūs ar bailēm un izbrīnu." Cits slavens romantiķis Hektors Berliozs komentēja šo darbu: "Mākslinieka dzīvē zibens spērieni dažreiz seko viens otram tikpat ātri kā tajās lielajās vētrās, kad ar elektrisko šķidrumu uzlādēti mākoņi, šķiet, apmainās ar zibens spērieniem un elpo vētrainu vēju."
Otrā pasaules kara laikā briti un amerikāņi padarīja "likteņa motīvu" par uzvaras simbolu. Tā bija daļa no plašākas kampaņas, kas saistīta ar burtu "V"; "V", vārda "uzvara" pirmais burts, Morzes kodā ir rakstīts kā trīs punkti un domuzīme: ". . . __", trīs īsi signāli un viens garš, tādējādi attēlojot "likteņa motīva" ritmisko pierakstu.
DAŽĀDI SKAŅDARBI NO ŽURNĀLA "KLASIKA"
1. TELEMANN Sonata nr 5 h-moll (Largo) 2
2. CORELLI Sonata da chiesa op.111 3
3. ANONĪMS Lūgšana Kijevas klosterī 6
4. PALESTRINA Ad Dominum con tribularer 5
5. CHARPENTIER M.A. Te Deum 3
6. HILDEGARDA Z BINGEN O Bonifaci 3
7. GOUNOD Ave Maria 5
AD DOMINUM CUM TRIBULARER
Ad Dominum cum tribularer clamavi, et exaudivit me
Domine, libera animam meam a labiis iniquis et a lingua dolosa
Quid detur tibi, aut quid apponatur tibi ad linguam dolosam?
Sagittae potentis acutae, cum carbonibus desolatoriis
Heu mihi, quia incolatus meus prolongatus est! habitavi cum habitantibus Cedar;
Multum incola fuit anima mea
Cum his qui oderunt pacem eram pacificus; cum loquebar illis, impugnabant me gratis
Ps 120
1 Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausīja.
2 Ak, Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un no viltus mēlēm!
3 Ko viltīga mēle Tev dos, vai ko viņa Tev pieliks?
4 Tā ir kā spēcīga cīnītāja asas bultas, kā gailošas paegļa ogles!
5 Cik žēl, ka es esmu svešinieks Mešekā, ka man jādzīvo Kedara teltīs!
6 Pārāk ilgi man jādzīvo pie tiem, kas ienīst mieru.
7 Es turu mieru, bet, līdzko es runāju, viņi cenšas izraisīt karus.
HILDEGARD VON BINGEN – O BONIFACI
O Bonifaci,
lux vivens vidit te similem viro sapienti,
qui puros rivulos ex Deo fluentes ad Deum remisisti,
cum viriditatem florum rigasti.
Unde es amicus Dei viventis et cristallus lucens in benivolentia
rectarum viarum, in quibus sapienter cucurristi.
Ak, Bonifācij,
Dzīvā Gaisma tevi ieraudzīja kā gudru vīru,
tevi, kas atgriezi pie Dieva tīras straumes, kas plūda no Dieva,
kad tu aplaistīji ziedu zaļumu.
Tā tu esi dzīvā Dieva draugs un mirdzošs žēlastībā kristāls
taisnajos ceļos, pa kuriem tu gudri skrēji.