LŪGŠANA AR MŪZĪKU 28.10.2025.

LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (1770. — 1827.)

🎵 TREŠĀ SIMFONIJA MI BEMOL MAŽORĀ, OP. 55 — "HEROISKĀ", ilgums: 49 min. 🎵

ARVO PERTS (ARVO PÄRT) 

🎵 TABULA RASA (ilgums 19 min.) + SPIEGEL IN SPIEGEL (ilgums 17 min.) 🎵

 LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (*1770. — † 1827.)

Ludvigs van Bēthovens bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus. Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā stila ziņā pieder Vīnes klasicismam, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas noskaņas un harmoniskā valoda. Viņa skaņdarbi ir pazīstami visā pasaulē.

TREŠĀ SIMFONIJA MI BEMOL MAŽORĀ, OP. 55 — "HEROISKĀ" (1802 – 1804)

1. Allegro con brio (E♭ major) — 18 min.

2. Marcia funebre: Adagio assai (C minor) — 14 min.

3. Scherzo: Allegro vivace (E♭ major) — 6 min.

4. Finale: Allegro molto (E♭ major) — 11 min.

Par noteiktu lūzuma punktu komponista radošajā biogrāfijā uzskatāma Trešā simfonija Eroica (1804). Tajā pirmoreiz simfonijas cikls ir tik līdzsvarots, daļu attiecības tik dabiskas un skaidras un solis mūzikas valodas demokratizācijā tik plats, ka skaidrs – ceļa atpakaļ vairs nav. Svarīgs arī cilvēciskais konteksts – komponists bija iecerējis veltīt šo simfoniju Napoleonam I (Napoléon Ier), taču uzzinājis, ka tas kļuvis par imperatoru, dusmās svītrodams Napoleona I vārdu no titullapas, izplēsa tajā caurumu. Simfonijas veltījums tagad skan "Liela cilvēka piemiņai".

"Eroica" ir novatorisks darbs daudzējādā ziņā. Bēthovens izmantoja revolucionārus formālus risinājumus: bēru maršu otrajā daļā un variācijas par populārās dejas tēmu finālā ierastā sonātes – allegro vai rondo vietā.

ARVO PERTS (*1935.)

Arvo Perts (igauņu: Arvo Pärt‎; dzimis 1935. gada 11. septembrī Paidē, Igaunijā) ir igauņu klasiskās mūzikas komponists. Jau kopš 1970. gadu beigām Perta mūzikai raksturīgs izteikts, pašizveidots minimālisma stils tintinnabuli. Lielu iedvesmu savā mūzikā Perts ir guvis no gregoriāņu dziedājumiem, kas ietekmējuši tās labskanību.

Lai izbēgtu no PSRS režīma, viņš kopā ar savu sievu un diviem bērniem 1980. gadā emigrēja uz ārzemēm. Perts sākumā dzīvoja Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kur ieguva šīs valsts pilsonību, bet vēlāk pārvācās uz Berlīni Vācijā. 20./21. gadsimta mijā viņš atgriezās Igaunijā un pašlaik dzīvo Tallinā. 2017. gadā saņēmis Jozefa Racingera, pāvesta Benedikta XVI fonda piešķirto Racingera balvu. Kopš 2011. gada Perta darbi ir bijuši visvairāk izpildītie, ņemot vērā joprojām dzīvos komponistus. Svinot viņa dzīves 90 jubileju, tuvākie koncerti notiks arī Latvijā, novembra mēnesī.

Kad pirms vairākiem gadiem viņš saņēma Robežzemes cilvēka titulu. "Jums jāiemācās ieklausīties klusumā," viņš toreiz teica. Kāpēc garīgi neauglīgie Rietumi tik viegli ķeras pie viņa mūzikas? "Manos darbos skan divas balsis: pirmā ir mani grēki, otrā ir to piedošana," atzīstas Arvo Pērts, visbiežāk atskaņotais dzīvais komponists pasaulē. Viņa kompozīcijas, kas balstītas uz arhaismu, izvēlētu frāžu atkārtojumu, askētismu un intimitāti, ir sava veida detokss strauji mainīgajai, bieži vien akli steidzīgajai Rietumu kultūrai. Popkultūras pūciņā, reklāmu gavilēs un automašīnu signalizāciju gaudošanā tie ienes klusumu, elpu un, pats galvenais, meditāciju par Bībeles vārdiem. Šī ir mūzika, kas pilna nevainības un tīrības. "Es savu mūziku salīdzinātu ar baltu gaismu, kas sevī ietver visas pārējās krāsas," saka igaunis. "Tikai prizma var tās atdalīt, atklājot atsevišķās krāsas. Šī prizma var būt klausītāja dvēsele."

TABULA RASA - I. LUDUS (8 min.)

TABULA RASA - II. SILENTIUM (11 min.)

• "Tabula rasa" atgādina baroka koncertu grosso divām solo vijolēm un orķestrim. Pirmās daļas arpedžo atgādina Vivaldi arpedžo, kas sadala minoru triādi darbināmā figurācijā. No šiem komponentiem veidotās kompozīcijas ar savu trauslo, delikāto un kluso vienkāršību atgādina par robežu starp skaņu un tās neesamību, klusumu (bet klusums nenozīmē skaņas noliegumu, tās neesamību; tās atrodas vienā plaknē).

• Pirmā daļa – "Ludus" – sastāv no deviņām sadaļām. Katra no šīm sadaļām ir vēl viena variācija par to pašu materiālu. Ja "Ludus" tiktu uzskatītas par variācijām par tēmu, tēma būtu triāde la minorā.

• Otrajā daļā – "Silencium" – arī var izšķirt vairākas sadaļas. Partitūrā tās ir numurētas. Arī to ir 9 (3x3 – viduslaiku skaitliskā simbolika). Struktūras pamatā ir gammas notis un triāde re minorā. Šī gamma atgādina eolisko re minoru un atrodas "hiper" attiecībās ar pirmās daļas gammu, kas atgādina eolisko la minoru. Tomēr tie nav režīmi kā viduslaikos; tās vispār nav gammas. Režīmiem, Modam vajadzētu būt tonikam, subdominantam un dominantam, bet šeit šādi "gravitācijas spēki" nedarbojas. Tie ir, bet pārāk vājināti.

• Starp viņa izmantotās "dziedājuma" melodijas elementiem ir arī "rūkšanas, dunēšanas" efekts, kas ir 13. gadsimta mūžības simbols, t.i., garas vērtības apakšējā balsī, kas ļauj augšējai balsij veikt melismatiskas figurācijas.

• Šis muzikālais darbs ir kā laika, kas nav lineārs, bet gan spirāles veidā ikona. Tas kāpj augšup, pretī mūžībai.

SPIEGEL IN SPIEGEL — VER. VIOLIN + PIANO (17 min.)

"Spiegel im Spiegel" (Spogulis spogulī) ir viens no Arvo Perta pazīstamākajiem un visvairāk atskaņotajiem skaņdarbiem, kā arī viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem pirms aizbraukšanas no Igaunijas. 1978. gadā slavenais krievu vijolnieks Vladimirs Spivakovs pasūtīja Pertam skaņdarbu vijolei un klavierēm, un jau tā paša gada decembrī viņš to pirmatskaņoja Maskavas konservatorijā kopā ar pianistu Borisu Behterevu.

"Spiegel im Spiegel" muzikālais materiāls tiek pasniegts ar maksimālu skaidrību un stingrību. Tas sastāv tikai no solo instrumenta melodijas un trīs nošu klavieru pavadījuma. Skaņdarba struktūra atbilst stingrai formulai, kur neviena nots nav atstāta nejaušībai. Nosaukums tieši atspoguļo to, kas notiek mūzikā: katrai augšupejošai melodijas līnijai seko lejupejoša spoguļfrāze. Sākotnēji melodija sastāv tikai no divām notīm, un ar katru no nākamajām frāzēm tiek pievienota vēl viena nots, tādējādi radot šķietami bezgalīgu nepārtrauktību. Pēc katras distancēšanās melodija atgriežas pie A centrālā toņa, kas, pēc komponista vārdiem, ir kā "atgriešanās mājās pēc prombūtnes". Klavieru partija katrā solī pavada melodijas partiju kā "sargeņģelis", kā pats komponists mēdz teikt. Papildus pavadījumam klavieru partijā ir iekļautas tintinnabuli notis – kā mazi zvaniņi, kas pārmaiņus skan virs un zem melodijas līnijas, ievērojot noteiktu formulu.