LŪGŠANA AR MŪZĪKU 23.09.2025.
🎵 Da Pacem Domine (2016) 17:56
🎵 Lord Open Our Eyes (2011) 17:22
🎵 Tālā Gaisma (1997) 33:49
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks dzimis 1946. gadā Aizputē kā ceturtais bērns baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska un zobārstes Ludmilas Vaskas-Buivides ģimenē. Mācījās vijoļspēli Aizputes mūzikas skolā (1954-1959), tad Emīla Dārziņa mūzikas skolas kontrabasa klasē Rīgā (1959-1964). 16 gadu vecumā sāka spēlēt kontrabasu Latvijas Valsts operas un baleta teātra orķestrī. Politisku iemeslu Latvijas PSR varas iestādes viņam lika šķēršļus studijām Latvijas Valsts Konservatorijā, tāpēc Vasks studēja Viļņas konservatorijas kontrabasa klasē un muzicēja Lietuvas Filharmonijas orķestrī. Tikai pēc dienesta Padomju armijā viņam pavērās iespēja turpināt mūzikas studijas Latvijas konservatorijā profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasē (1973-1978), muzicējot Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī un Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī. Savos agrīnajos darbības gados Vasks pievērsās galvenokārt instrumentālajai mūzikai. 1979. gadā P. Vasku uzņēma Latvijas Komponistu savienībā un viņš strādāja Zvejniekciema, Salacgrīvas un Jelgavas mūzikas skolās. 1989. gadā viņš sāka mācīt kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas skolā.
Pats Pēteris Vasks ir teicis: "Mans nolūks ir dot barību dvēselei, un to es sludinu savos darbos... Lielākajai daļai cilvēku mūsdienās vairs nepiemīt ticība, mīlestība un ideāli. Garīgā dimensija ir zudusi."
Pēteris Vasks ir viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Vasks ir vairākkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts.
1. Da Pacem Domine 17:56
Da pacem, Domine, in diebus nostris
Quia non est alius
Qui pugnet pro nobis
Nisi tu Deus noster.
Kungs, dāvā mieru mūsu dienās,
jo nav neviena cita,
kas par mums cīnās,
vienīgi Tu, mūsu Dievs!
Skaņdarbs "Da pacem, Domine" (2016) pirmo reizi tika atskaņots Rīgas Domā, ko izpildīja Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga Sigvarda Kļavas vadībā Pētera Vaska 70. gadadienas programmas ietvaros, kuras koncepcija bija veltīta svētajam dievkalpojumam. "Es vienmēr esmu uzskatījis lūgšanu par lielu garīgu spēku ciešā fokusā. Kad cilvēks ir tik koncentrēts, aicinājums nepaliek bez atbildes. Man lūgšana vienmēr ir aktīva. Kad es komponēju "Da pacem, Domine", tas bija izmisuma sauciens par mūsu laiku, lūgšana par mūsu trako pasauli. Es ticu, ka mūzika stiprina mūsu ticību, mīlestību un dvēseli."
2. Prayer "Lord Open Our Eyes) 17:22
Lord, open our eyes
that we may see you
in our brothers and sisters.
Lord, open our ears
that we may hear
the cries of the hungry,
the cold, the frightened,
the oppressed.
Lord, open our hearts
that we may love each other
as you love us.
Renew in us Your Spirit.
Lord, free us
and make us one.
Amen.
Kungs, atver mūsu acis,
lai mēs varētu Tevi saskatīt
savos brāļos un māsās.
Kungs, atver mūsu ausis,
lai mēs varētu dzirdēt
izsalkušo,
nosalušo, nobijušos,
apspiesto saucienus.
Kungs, atver mūsu sirdis,
lai mēs varētu mīlēt viens otru
tā, kā Tu mūs mīli.
Atjauno mūsos Savu Garu.
Kungs, atbrīvo mūs
un padari mūs par vienu.
Āmen.
Teksts: Pēc Mātes Terēzes darbiem,
adaptējusi un publicējusi Ketrīna Spinka.
Lūgšana "Kungs, atver mūsu acis" (2011) svētās Mātes Terēzes tekstiem pirmatskaņoja Sigvarda Kļavas iecerētajā koncertprogrammā ar nosaukumu "Mātes Terēzes lūgšanas". Koncerts notika Rīgas Domā gada tumšākajā laikā kā muzikāls dievkalpojums pirms Adventa, kas veidots ap Pētera Vaska darbu un citiem mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbiem Mātes Terēzes tekstiem.
Vasks: "Māte Terēze, maza un trausla, iemieso fenomenālu garīgo spēku un enerģiju. Viņa man ir nebeidzams iedvesmas avots, kā arī patiesas kristīgās mīlestības piemērs, kas runā caur darbiem, ne tikai vārdiem."
3. Tālā Gaisma (1997) 33:49
Viendaļas vijolkoncerts "Tāla gaisma" tika komponēts 1996.–1997. gadā Gidonam Krēmeram un viņa jaunizveidotajai grupai "Kremerata Baltica", un tas patiešām bija pats pirmais darbs, ko viņi ierakstīja. Darba sākumā sporādiskas picicato signalizē par smalkām skaļuma vai faktūras izmaiņām. Vasks izmanto solo kadences, līdzīgi kā Šostakovičs savā Pirmajā vijolkoncertā, lai uzkrātu spriedzi. Pirmā kadence virzās uz pēkšņu tempa pieaugumu un folkmūzikai līdzīgu robainu figūru (sākot no 11'01''), kas savukārt mūs aizved pie otrās kadences un, pēc karstas diskusijas brīža, atgriešanās pie relatīva lirisma. Dažas no vēlākajām pasāžām rada izteikti romantisku auru, lai gan neilgi pirms beigām iestājas "aleatorisks haoss".
"Tālās gaismas" sākums, kas veidots vienā mūzikas posmā, stilistiski novieto Vasku tieši tur, kur ir viņa ģeogrāfiskā izcelsme – starp Pērtu un Ļutoslavski. Vijoles līnija lēnām atveras pār maigu, arvien pārliecinātāku stīgu toņu gultni, daļēji diatoni, daļēji klasterus. Stīgas pazūd aiz pirmās no trim kadencēm, basi pēc tam uzsāk skaistu žēlabu, solistam ekstātiski paceļoties virs viņa. Spoža, folkloras cienīga dejas epizode ievieš noskaņas un tempa maiņu, taču to pēkšņi apklusina otrā kadence, kas pati noslēdzas, basiem sākot vēl vienu smeldzīgu elēģiju. Trešā kadence ar dažām apzināti neglītām skaņām atbrīvo to, ko viens komentētājs ir nosaucis par "aleatorisku haosu", pirms diezgan neizglītots valsis to apspiež un pagarināta koda atgriežas pie dažiem agrākajiem materiāliem un noliek mūziku maigā mierā.
Tas ir īsts vijolkoncerts, dedzīgs un tehniski prasīgs ar bagātīgu akordu darbu un cildenām melodiskām līnijām, kas patiks jebkuram prasīgam virtuozam. Šī ir mūzika ar vēstījumu, mūzika, kas atstāsta vēsturi tādā veidā, kas atgādina Šostakoviču un – varbūt smalkāk – Karlu Amadeju Hartmani. Tās sirdssāpes un askētisms nebūs piemērots visiem noskaņojumiem, taču nevar noliegt tās sirsnību vai tiešumu.
Komponists Pēteris Vasks: "Vijolkoncerts "Tālā gaisma" ir viens no vairāk spēlētajiem skaņdarbiem, jo tas atskaņots vairāk kā 50 interpretācijās, iestudētas astoņas baleta izrādes, kā arī izdoti seši mūzikas ieraksti dažādu vijolnieku izpildījumā..."
Tas ir veidots kā viena daļa vienpadsmit daļās un tam raksturīgas kontrastējošas noskaņas, tas ir principiāli tonāls un bieži vien kontemplatīvs, apdzīvojot estētisko un garīgo pasauli, kas ir līdzīga tādu komponistu kā Arvo Pērta, Džona Tavenera un Henrika Gerecka pasaulei.
Savā mūzikā Vasks bieži smeļas iedvesmu no dabas parādībām – šeit mirdzošām zvaigznēm nakts debesīs – un iestrādā latviešu tautas mūzikas elementus mūsdienīgā stilā.